Meži

Meži ir viena no sugām bagātākajām sauszemes ekosistēmām Eiropas Savienībā (ES). Teritorijās no aukstiem boreālā reģiona mežiem līdz subtropu Atlantijas okeāna salu mežiem Eiropa lepojas ar vairāk nekā 80 dažādu veidu meža dzīvotnēm. Šie meži nodrošina mājvietu ļoti plašai dzīvās dabas, jo īpaši putnu un kukaiņu, daudzveidībai.

Lai gan pēdējo 150 gadu laikā Eiropā ir pastāvīgi palielinājušās mežu teritorijas, mūsu vietējie meži un to bioloģiskā daudzveidība joprojām ir apdraudēti. Slikta meža apsaimniekošanas prakse un svešzemju sugu un kaitēkļu izplatība izraisa meža veselības pasliktināšanos. Ekstrēmi laikapstākļi, piemēram, vētras un mežu ugunsgrēki, kas klimata pārmaiņu dēļ kļūst arvien intensīvāki un biežāki, dažos Eiropas mežos vēl aktīvāk pasliktina situāciju. Daži no Eiropas pēdējiem senajiem mežiem joprojām tiek izcirsti komerciālos nolūkos.

ES aizsargā apdraudētos Eiropas mežus, izmantojot ES mēroga tiesiskās aizsardzības regulējumu, aktīvi finansējot to saglabāšanu un veicinot kvalitatīvu mežsaimniecības pārvaldību. Natura 2000 – Eiropas aizsargājamo teritoriju tīkls – ir Eiropas dabisko mežu aizsardzības pamatā.

MEŽI

MEŽA DZĪVOTNES

Visā Eiropā ir sastopami dažādu veidu meži, kas ir pielāgojušies vietējiem vides apstākļiem. 85 dažādi meža dzīvotņu veidi ir aizsargāti ar ES Dzīvotņu direktīvu. Dažas no šīm meža dzīvotnēm pastāv tikai ļoti specifiskos apgabalos, piemēram, Apenīnu dižskābaržu mežos, Krētas un Kanāriju salu palmu birzīs un Kipras ciedru mežos. Plašāk izplatīti ir dižskābaržu meži, kas dominē Centrāleiropā, skujkoku (priežu un egļu) meži, kuri ir izplatīti kalnu apvidos un Ziemeļeiropā, un jauktie ozolu un skujkoku meži, kas ir raksturīgi Vidusjūras reģionam.

MEŽA DZĪVOTNES

NATURA 2000 TERITORIJAS, KURĀS TIEK AIZSARGĀTI OZOLU MEŽI

OZOLU MEŽI

Dabiskie ozolu meži ir plaši izplatīti visā Eiropā. Ir daudz ozolu mežu veidu – no mainīgiem, mērenās Atlantijas ozolu klātās zemes līdz mūžzaļajiem Vidusjūras ozolu mežiem. Visizplatītākās ozolu sugas ir parastais ozols (Quercus robur) un mūžzaļais akmens ozols (Quercus ilex). Retākais ir zelta ozols (Quercus alnifolia), kas dominē dažās Kipras kalnu kokaugiem klātajā zemēs. No visām Eiropas vietējām koku sugām ozoli tiek uzskatīti par tiem, kam ir vislielākais piesaistīto sugu skaits, jo īpaši kukaiņu vidū.

Natura 2000 tīkls aizsargā ozolu klātas zemes visā Eiropā. Tas ietver Atlantijas okeāna tuvumā esošos un Centrāleiropas ozolu mežus, kam raksturīgs parastais ozols un klinšu ozols (Quercus petraea), kuri abi ir dominējošie ozoli vairāk nekā 2000 Natura 2000 teritorijās visā ES.

NATURA 2000 TERITORIJAS, KURĀS TIEK AIZSARGĀTI OZOLU MEŽI

OZOLU MEŽI

MEŽA SUGAS

Eiropas meži ir mājvieta ne tikai koku sugām, bet arī bagātīgam dzīvnieku un augu klāstam. Daudzas sugas ir sastopamas tikai Eiropas mežos un nav sastopamas nekur citur pasaulē. Lielāko dzīvnieku sugas, piemēram, lāči, vilki un ērgļi, nav pilnībā atkarīgas no mežiem, tomēr arī lielā mērā paļaujas uz šīm ekosistēmām.

Dažu pēdējo gadsimtu laikā meži ir piedzīvojuši lielas izmaiņas, un dažas agrāk izplatītas no meža atkarīgās sugas tagad cīnās par izdzīvošanu. ES dabas aizsardzības direktīvas aizsargā vairāk nekā 400 augu un dzīvnieku sugu, kas saistītas ar kokaugiem klātu zemju un mežu ekosistēmām: ES ir likumīgi aizsargātas vairāk nekā 250 putnu, gandrīz 30 abinieku, 48 posmkāju, 57 zīdītāju, 16 nevaskulāro augu, 13 rāpuļu, 10 gliemju un četru vaskulāro augu sugas, kas ir atkarīgas no mežiem. Piemēram, briļļainā salamandra (Salamandrina terdigitata) ir sastopama tikai Itālijas dienvidos.

MEŽA SUGAS

KO ES DARA, LAI AIZSARGĀTU MŪSU MEŽUS?

Meža bioloģiskās daudzveidības aizsardzība tiek koordinēta Eiropas Savienības līmenī. Ir ieviestas dažādas politikas un stratēģijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un to bagātīgās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. ES dabas aizsardzības direktīvas jo īpaši aizsargā apdraudētās meža sugas un dzīvotnes. To centrā ir Natura 2000 tīkls, kas pašlaik ietver vairāk nekā 20 000 noteiktas teritorijas meža dzīvotņu aizsardzībai ES.

Eiropas zaļā kursaietvaros Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunu ES meža stratēģiju. Šīs stratēģijas pamatā ir ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķi, aptverot visu meža dzīves ciklu no koku stādīšanas līdz ciršanai, un tā veicina daudzos meža sniegtos pakalpojumus. Stratēģijas mērķis ir arī nodrošināt veselīgus un noturīgus mežus, kas ievērojami veicina bioloģiskās daudzveidības un klimata mērķu sasniegšanu, samazina dabas katastrofas un reaģē uz tām, nodrošina iztikas līdzekļus un atbalsta aprites ekonomiku un lauku kopienas.

UZZINĀT VAIRĀK

EIROPAS MEŽA INFORMĀCIJAS SISTĒMA

FISE nodrošina skaidru, viegli lietojamu, atvērtu piekļuvi un atjauninātu informāciju par Eiropas mežu stāvokli un tendencēm.