Kūdrāji

KŪDRĀJI

Kūdrāji ir īpašs mitrāju veids, kurā dominē kūdru veidojoši augi, piemēram, Sphagnum sūnas. Kūdrāji attīstās, kad veģetācija nav pilnībā sadalījusies gandrīz pastāvīga ūdens piesātinājuma un skābekļa trūkuma dēļ, kas ļauj mirušajiem augiem un sūnām uzkrāties kūdras veidā. Kūdras veidošanās bieži ir pirmais solis, lai ģeoloģiski veidotos fosilais kurināmais, piemēram, ogles.

Daudzos lauku apvidos visā Eiropā kūdru tradicionāli ievāca, žāvēja un izmantoja kā kurināmo ēdiena gatavošanai un mājas apkurei. Kūdru joprojām izmanto dārznieki un dārzkopībai, lai gan kūdrāju aizsardzības pasākumu ietvaros tas arvien biežāk tiek aizliegts.

Neskatoties uz to, ka kūdrāji aizņem tikai trīs procentus no pasaules zemes virsmas, tie satur divreiz vairāk oglekļa nekā visi pasaules meži! Tāpēc šīm ekosistēmām ir ārkārtīgi svarīga loma klimata pārmaiņu ziņā.

KŪDRĀJI

KŪDRĀJU DZĪVOTNES

Purvi, muklāji un dumbrāji ir īpaši ES aizsargājami kūdrāju veidi. Purviem mitrumu nodrošina lietus un sniegs, savukārt dumbrāji veidojas ieplakās un mitrumu tiem parasti nodrošina virszemes ūdeņi vai gruntsūdeņi. Augstie purvi ir īpašs purva veids, kuros augsne ir skāba un ar ļoti nelielu minerālvielu un citu barības vielu daudzumu. Tie ir plaši izplatīti visā Eiropā, un lielākās to platības ir Somijā, Zviedrijā un Īrijā. Tomēr daudzi augstie purvi ir sliktā stāvoklī, jo turpinās kūdras ieguve, nosusināšana, slāpekļa piesārņojums un klimata pārmaiņas.

Muklājiem raksturīgas ir kūdru veidojošas sūnas. Boreālajā reģionā atrodas lielākās muklāju ekosistēmu platības Eiropā. Ir divu veidu boreālo reģionu muklāji: Aapa muklāji, kam ir raksturīga purva veģetācija, un Palsas muklāji ar pastāvīgi sasalušiem kūdras pauguriem. Abi dzīvotņu veidi ir sliktā stāvoklī, bet Aapa muklājem Skandināvijas Alpu reģionā klājas nedaudz labāk.

Uzziniet augsto purvu un Aapa muklāju atrašanās vietas Eiropā:

KŪDRĀJU DZĪVOTNES

Uzziniet augsto purvu un Aapa muklāju atrašanās vietas Eiropā:

KŪDRĀJU SUGAS

Ekstrēmie apstākļi, kādi valda kūdrājos, neveicina milzīgu sugu daudzveidību, taču tie nodrošina būtisku dzīvotni daudzām īpašām kukaiņu sugām, tostarp vairākiem tauriņiem un spārēm. Tie ir arī mājvieta daudzām īpašām sēnēm un augiem, tostarp kukaiņēdājām rasenēm (Drosera), kas ir lieliski pielāgojušās nabadzīgiem uzturvielu apstākļiem, barojoties ar maziem bezmugurkaulniekiem.

Kūdrājus bieži ieskauj vai tie ir saistīti ar purvainiem mežiem, kas pastāvīgi vai vismaz regulāri applūst.

KŪDRĀJU SUGAS

Kūdrājus bieži ieskauj vai tie ir saistīti ar purvainiem mežiem, kas pastāvīgi vai vismaz regulāri applūst.

ES RĪCĪBA, LAI AIZSARGĀTU MŪSU KŪDRĀJUS

Programmas “LIFE” ietvaros ES ir finansējusi daudzus kūdrāju atjaunošanas projektus, no kuriem vairāki ir minēti iepriekš, un tiem ir bijuši lieliski rezultāti. Šādi pasākumi ir īpaši svarīgi klimata pārmaiņu ziņā, jo kūdrājiem ir svarīga loma oglekļa piesaistē.